Darba algas noteicoрie faktori un darba algas dinamika Latvijв

Augstskola

S.I.A. “Turības mācību centrs”

2. Pastāvīgais darbs mikroekoekonomikā

Darba algas noteicošie faktori un darba algas dinamika Latvijā

Darbu pārbaudīja doc. A.Rubanovskis

1997.gads.
Pieprasījuma likuma darbība Latvijas

tautsaimniecībā

· Ievads

Brīvajātirgū tirgū katrs var vērot to, ka cenu līmeni nosaka preču un pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma konkrētais samērs, lai gan cenu veidošanās procesu ir arī daudz dziļāki pamati. Runa ir par pircēju un pārdevēju emocionālās rīcības motivāciju tirgū, par to, kādas ir šīs rīcības sekas.

Pieprasījums ir pircēju - patērētāju un pirkumu - emocionālā rīcība, kas vērsta uz preču iegādi atbilstoši viņu vēlmei, izvēlei, vajadzībai un maksātspējai noteiktā laika periodā.

· Pieprasījuma līkne

Saskaņā ar cenu teorijas jautājumiem ir izveidota pieprasījuma līkne, kas parāda konkrētas preces tirgus pieprasījuma apjomu atkarību no cenu līmeņa. Pieprasījuma līkne arī parāda to noteikto preces daudzumu, kuru pircēji ir gatavi un spējīgi iegādāties, pastāvot zināmam cenas periodam, noteiktā laika periodā.

Q

0C

No šīs līknes izriet, ka cenai sākotnēji pieaugot, pieprasījums samazinās. Ne visur pieprasījums cenai piaugot samazinās vienādi, ir vienības, kurās cenai pieaugot pieprasījums tiek samazināts mazākā apjomā.

Pieprasījuma līkne raksturo pircēju ekonomisko rīcību atkarībā no cenu līmeņa. Šajā līmenī cēlonis (motivācija) ir cena, sekas - pieprasītais preces vai pakalpojuma daudzums. Pastāv arī apgriesta sakarība: cēlonis (motivācija) ir pieprasītais preces daudzums, bet sekas - cenu līmenis. Gan vienā, gan otrā gadījumā cēloni ar sekām savieno saimniekotāju subjektu ekonomiskā rīcība.

· Pieprasījuma līknes veidošanās cenu izmaiņas ietekmē

Pieprasījuma līkne veidojas, augstai cenai nosakot mazu pieprasījumu (daudzumu), bet, cenai pazeminoties, pieprasījums aug; līkne tiecas pa labi uz leju. Ir ievērots arī tas, ka augsta cena ierobežo pieprasījumu, bet zema cena veicina preču pirkšanu.Šeit rodas divas problēmas, kas saistītas ar pircēju sociāli ekonomiskās izdzīvošanas nosacījumiem un viņu vajadzīgu apmēriem.

Līkne raksturo arī tādu faktoru, ka dārgās preces iegādājas atbilstošais sabiedrības slānis, bet zemākas cenas paplašina pieprasītāju loku. Šeit loģiski saistāscenu līmenis, pieprasījuma lielums, izdzīvošanas nosacījumi, maksātspēja un vajadzības.

· Ienākuma un aizstāšanas efekts

Šāda ekonomiska rīcība vispirms ir saistīta ar ienākuma efektu. Katra cilvēka ienākums parasti ir noteikts, ierobežots lielums. Lai pircējs pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu savas vajadzības, viņam ir nepieciešams rūpīgi,ko,pirkt, cik daudz pirkt, kādām precēm dot priekšroku, kuras preces ir visvairāk nepieciešamas. Ja kādai precei cena tiek pazemināta, tas dod iespēju dotā ienākuma robežās palielināt šis preces pirkumu. Turpretī, ja preces csna aug, tiek palielināta, tad pirkšanas iespējas samazinās. Līdz ar to šīs preces pieprasījuma lielums samazinās. Taču tas ne vienmēr notiek tieši tā. Ja pircējam šī prece tiešām ir neaizvietojama, vajadzība pēc šīs preces tiešām ir neatliekama, dotā prece tiek pirkta par šo augstāko cenu iepriekšējā daudzumā; bet preču iegādi, kuras pircējam ir mazāk nepieciešamas, kuras pircēja vajadzību skalā ieņem mazāku vietu, viņš ir spiests samazināt.

Šeit minams atbilstošs piemērs. Yā straujais maksas pieaugums par dzīvokļu īri, apkuri, karsto ūdeni, par transporta pakalpojumiem tika novērots 1992 gada novembrī. Līdz ar to 1993 gada janvārīdaudzas ģimenes bija spiestas būtiski sašaurināt dažādus savus līdzišinējos pirkumus. Pie tā paša var minēt vēl kādu piemēru. Latvijā 1992 gadā no septembra līdz decembrim sviesta un siera pārdošana samazinājās par 40%. Tas izskaidrojams ne tikai ar šo produktu cenu ievērojamu pieaugumu. Cenas, kas tika kāpinātas šajā periodā ļoti plašam preču klāstam, pircējam lika izvēlēties, lemt, ko pirkt, kādā daudzumā pirkt, kuras preces nepieciešams iegādāties iepriekšējā daudzumā, kuru preču iegāde jāsamazina, no kurām precēm jāatsakās pavisam. Protams, ka šāda izvēle ir stipri individuāla tomēr ir novērotas noteiktas likumsakarības pircēju izvēles vidū.Nav pat izslēgts un noliedzams, ka pieprasījums pēc dažām precēm, kuras ir relatīvi lētākas pirmās nepieciešamības preces, pieaugs. Šeit veidojas atkal cita cēloņsakarības.

Vienotībā ar ienākuma efektu pastāv aizstāšanas efekts. Vienu un to pašu vajadzību bieži spēj apmierināt vairāki atsevišķi labumi. Pieņemsim, ka preces A un B ir savā starpā aizvietojami produkti (piemēram, šie produkti varētu būt cūkgaļaun liellopu gaļa, kurus var vienu ar otru aizvietot). Ja preces A cena samazināsies,bet preces B cena paliks nemainīga, tad ir droši paredzams, ka pieprasījums pēc preces A pieaugs, bet pēc preces B samazināsies. Nozīmīgair šādu preču cenu attiecība. Ja vienlaikus cena paaugstināsies gan precei A, gan B, bet bet precei A šis sadārdzinājums būs lielāks, tad pircēja emocionālā rīcība iespējams būs, ka kāda daļa pircēju atteiksies no preces A pielietojuma, bet palielinās kopējo pieprasījumu pēc preces B.

Šī būtiskā un nepieciešamā cēloņsakarība starpcenu līmeni un pieprasījuma lielumu, kas pastāvīgi atkārtojas, ekonomikas teorijā tiek raksturota kā pieprasījuma likums. Katrs punkts uz pieprasījuma līknes liecina par pamatotu un konkrētu samēru starp cenu un pieprasījuma lielumu, ko nosaka pircēju ekonomiskās rīcības motīvi:

No pieprasījuma lieluma izmaiņām ir jāizšķir pieprasījuma izmaiņas.

· Ārpuscenas faktori, kas ietekmē pieprasījumu

Analizējot pieprasījuma lieluma izmaiņas atkarībā no cenu līmeņa, jāņem vērā, ka iepriekš aprakstītā cēloņsakarība darbojas tikai un vienīgi tad, ja pastāv vienādi nosacījumi. Gan patēriņa priekšmetu, gan arī ražošanas resursu tirgū pircējs nevar izvairīties no pārējiem nosacījumiem. Pircēja rīcību tirgū bez cenām konkrēti motivē un iespaido arī dažādi ārpuscenas faktori.

Pirmkārt, neapšaubāmi, ka šis faktors ir pircēja gaume, modes izmaiņas, kādi ieteikumi, reklāmas psiholoģiskā iedarbība uz pircēju. Saprotams, ka šie momenti neatkarīgi no cenu līmeņa reāli palielina vai samazina noteiktas preces pieprasījumu. Otrkārt,periodiski var pieaugt un pēc tan stabilizēties vai sarukt pieprasījums pēc jaunām precēm, kas rosina un attīsta jaunas vajadzības. Šeit pastāv noteiktas cēloņsakaŗības starp preču kvalitāti, izmantošanas iespēju daudzveidīgumu un pieprasījuma apjomu. Treškārt, pircēju ienākumu lielums, to pieaugums vai samazināšanās var ievērojami ietekmēt pieprasījumu pēc dārgām vai lētām precēm, lai gan šo preču cenas paliek nemainīgas. Ceturtkārt, tie ir klimatiskie apstākļi, kas likumsakarīgi samazina vai palielina noteiktu sezonas preču pieprasījumu. Piemēram, karsta vasara, silta ziema, lietains rudens utml.Piektkārt, viens no būtiskākajiem ārpuscenas faktoriem, kas ietekmē pieprasījumu ir pircēju kopējais skaits(situācija valstī, reģionā, iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas, iedzīvotāju vecuma struktūra). Atbilstoši šeit pieaug pieprasījums pēc tām precēm, kuras ir nepieciešamas atbilstošā vecuma cilvēkiem. Šajā sakarā pieaug vai samazinās pieprasījums pēc bērnu sortimenta precēm, pēc precēm un pakalpojumiem, kurus galvenokārt pērk vecāki cilvēki. Tāpat pie šī ārpuscenas ietekmējošā faktora ir minama emigrācija vai imigrācija, kas tāpat ietekmē pieprasījumu. Sestkārt, atkarības efekts, kur cenu pieaugums samazina pieprasījumu pēc vienas preces, bet palielina pēc kādas citas. Piemēram, benzīna cenu pieaugums samazina ne tikai pieprasījumu pēc automašīnām, bet arīto to lietošanas intensitāti. Līdz ar to samazinās pieprasījums pēc autoriepām, rezerves daļām, remonta pakalpojumiem. Tālāk līdz ar to arī samazināsies garāžu celtniecība. Šī pieprasījuma samazināšanās savukārt sekmēs pieprasījuma palielināšanos pēc lētākiem transporta pakalpojumiem. Septītkārt, ekanomisks ārpuscenas faktors, kas aktīvi motivē pircēju rīcību, ir preces pārdošana uz kredīta un tā nosacījumi. Patēriņa priekšmetu un dažu pakalpojumu tirgū pieprasījumu rosina iespēja par pirkumu samaksāt ar kredītkaršu palīdzību. Šis ārpuscenas faktors arvien biežāk sāk ietekmēt pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem Latvijā.Astotkārt, orientācija uz cenām un ienākumiem nākotnē. Šeit pircēja mērķis var būt šodien pirkt lētāk, lai vēlāk pārdotu dārgāk. Vai arī, ja ir gaidāma cenu pazemināšanās, tad no pirkuma pagaidām atturēties. Devītkārt, kas Latvijai varbūt nav tik raksturīgi, ir politiski un sociāli ārkārtas notikumi, kari, dabas katastrofas, kuru iespaidā var būt vērojams gan pieprasījuma samazināšanās vai arī palielināšanās pēc kādām īpašām precēm. Desmitkārt, valsts administratīvo pasākumu - ražošanas resursu iegādes limitu noteikšana, patēriņa priekšmetu normēšana. Šodien Latvijā tas vairs nav aktuāli, bet pirms vairākiem gadiem, kad tika ieviesta talonu sistēma, tas savā ziņā ietekmēja pieprasījumu. Šajos apstākļos bija spiests pirkt preci, kuru varbūt brīvās tirdzniecības apstākļos nebūtu pircis.

· Pieprasījuma izmaiņu līknes, ārpuscenu faktoru ietekmē

Līdz ar ārpuscenu faktoru ietekmi uz pieprasījumu, mainās arī pieprasījuma līkne.

D1 D2

C .

0 Q

Ja pieprasījums aug, jaunā līkne pārvietosies pa labi no sākotnējās līknes, ja pieprasījums samazināsies, jaunā līkne atradīsies pa kreisi no sākuma varianta.

Līkne D,D ir sākotnējais pieprasījums. Līkne Di,Di liecina par to, ka ārpuscenas faktoru ietekmē pieprasījums ir pieaudzis. Savukārt līkne De,De atspoguļo pieprasījuma samazināšanos.

Visi faktori, kas ietekmē pieprasījuma lielumu un izmaiņas valsts tirgū, ir saistīti ne tikai ar valsts pircēju rīcības motivāciju. Starptautiskā darba dalīšana un tirdzniecība, kopējie tirgi arī ietekmē citu valstu tirgus pieprasījumu. Pierobežas pilsētas, rajonos iepērkas arī kaimiņvalsts iedzīvotāji.

· Secinājumi

Pieprasījums ir viens no visietekmējošākajiem faktoriem cenu veidošanās tirgus mehānismā.Tas ir kādas preces daudzums, kuru pircēji - patērētāji un firmas ir spējīgi iegādāties savā īpašumā atbilstoši viņu maksātspējai noteiktā laika periodā.

Latvijas tautsaimniecībā pieprasījumu galvenokārt ietekmē atsevišķu preču cenu regulārs pieaugums, kas līdz ar to samazina pieprasījumu pēc vienas preces, bet palielina pēc otras preces. Lai gan ir preces pēc kurām pieprasījums nemainās, neskatotis uz cenu izmaiņām.

Latvijas tirgus ekonomiskā cenu sistēma vēl nav nostabilizējusies, kas arī pieprasījumu nepārtrauktu izmaiņu.

Regulārā tirgus ekonomikā darbojas vienots tirgus cenu veidošanās mehānisms, kur netikai cena ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma lielumuu, bet arī pieprasījums un piedāvājums mijiedarbībā regulē cenu līmeni.

Saturs.

1. Ievads 1 lpp.

2. Pieprasījuma līkne 1 lpp.

3. Piedāvājuma līknes veidošanās cenu izmaiņas ietekmē 1 - 2 lpp.

4. Ienākuma un aizstāšanas efekts 2 - 3 lpp.

5. Ārpuscenas faktori, kas ietekmē pieprasījumu 3 - 4 lpp.

6. Pieprasījuma izmaiņu līknes, ārpuscenu faktoru ietekmē 4 lpp.